Jelgavas kopējā platība ir 6032 ha, no tiem 293 ha ir atklātās ūdens platības. Jelgavas izteikti līdzenā un zemā teritorija atrodas vidēji 2,0 – 4,5m virs jūras līmeņa (turpmāk tekstā – v.j.l).
Hidrotehniskās būves
Pilsētas teritorija ar augstumu atzīmēm
- līdz + 2.0m v.j.l. ir 523 ha
- no +2.0 līdz + 3.5m v.j.l. ir 1257 ha
- no + 3.5 līdz + 4.5m v.j.l. ir 2825 ha
- augstāk par 4.5m v.j.l. ir 1427ha.
Jelgavas teritoriju šķērso: Lielupe 8.8 km garā posmā, Lielupes kreisās puses sānteka Driksa – 5.4 km garumā, Svēte – 15 km garumā, Platone – 4.2 km garumā, pilsētas dienvidu daļā robežupe 3 km garumā ir Vircava (Lielupes kreisā krasta pieteka), bet pilsētas ziemeļu daļā robežupe 2 km garumā ir Iecava (Lielupes labā krasta pieteka).
Lielupes gada noteces tilpums – 2.06 km3, daudzgadu vidējais caurplūdums pie Jelgavas – 65 m3/s, kritums no Bauskas līdz Jelgavai vasarā ir 10.7 m, bet 69 km garajā posmā no Jelgavas līdz Rīgas līcim – tikai 0.2 m, ja nav vēja radītie uzplūdi. Sateces baseins Lielupei pie Jelgavas ir A = 11 900 km2.
Jelgavā ir viens no mazākajiem daudzgadu vidējiem noteces rādītājiem. Jelgavā noteces slānis vidēji ir 190 mm (attiecināms uz neapbūvētām platībām), bet palielinoties asfaltētajām, bruģētajām un ēku jumtu platībām, noteces slānis jūtami palielinās. Gada vidējais summārās iztvaikošanas slānis ir 460 mm. Jelgavas lietus ūdens kanalizācija tiek galā ar vidēju pieplūdi no lietus (nokrišņu slānis līdz 15…20 mm) un kušanas ūdeņiem un tad no ielām divu trīs stundu laikā ūdens notek grāvjos vai lietus ūdeņu uztvērējos (gūlijās), kas nozīmē, ka sistēma visumā ir tehniskā kārtībā un spēj novadīt ūdeņus. Ja Jelgavā lietusgāzē īsā laikā nolīst 30…50 mm slānis, tad lietus ūdens kanalizācija ir pārslogota, ūdens applūdina ielas un uzkrājas zemākajās vietās.
Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildus slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5m.
Saistītie raksti
Ilgtspējīgi risinājumi lietusūdens apsaimniekošanā
Viens no ilgtspējīgu risinājumu nosacījumiem lietusūdens apsaimniekošanā ir dabisku ūdens aprites ciklu saglabāšana. Tas ir ūdens noteces apsaimniekošanas risinājums, kas ļauj nokrišņu ūdenim ilgāk palikt dabā, kad daļa ūdens iesūcas gruntī, daļa iztvaiko, bet daļa aizplūst uz dabisko ūdensteci. Jelgavas valstspilsēta ir ar daudz apzaļumotām un ūdens teritorijām. Lai tās saglabātu, jaunie risinājumi jāveido tā, lai vienlīdz nodrošinātu nepieciešamās infrastruktūras attīstību un saglabātu iespējami dabiskāku procesu norisi vidē.
Kādi ieguvumi, pielietojot zaļos risinājumus pilsētvidē?
- Samazināts transportējamais un attīrāmais ūdens apjoms. Mazāks transportējamā ūdens apjoms ļauj izmantot mazāka diametra cauruļvadus
- Mazāks pārsūknēšanas iekārtu skaits, kas nepieciešams ūdens pārsūknēšanai
- Novadot lietus ūdeni ar cauruļvadu un aku palīdzību no virszemes dziļākos slāņot, un pēc tam tos atkal ar sūkņu palīdzību paceļot virzemē, ir jābūvē dziļas tranšejas un jānodrošina pārsūknēšana. Risinot ūdens noteci virszemē, ir mazāk veicamu būvdarbu un mazākas elektroenerģijas izmaksas.
- Uzlabojas pilsētvides estētika, veidojot ievalkas zaļo zonu un apstādījumu vietās.
- Apstādījumu, zaļo zonu un koku laistīšanai jāpatērē mazāk resursu un enerģijas.
- Pilsētvides ar zaļajiem elementiem kļūst par dzīvotni daudzām sugu dzīvniekiem un augiem. Šādi zaļie koridori var veicināt bioloģisko daudzveidību un veidot ekosistēmas, kas bagātina pilsētvidi.
- Izmantojot vietējos infiltrācijas risinājumus – caurlaidīgos segumus, apzaļumojumu saturošās sistēmas, samazinās piesārņojuma akumulēšana ūdenstilpnēs ilgākā laika periodā.
Biežāk lietotie ilgtspējīgo lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumu veidi:
-
-
Dīķis – pastāvīgi ūdeni saturošs baseins, kas nodrošina virszemes noteces samazināšanu ar akumulāciju, kā arī tās attīrīšanu, primāri ar sedimentāciju. Dīķos notiek arī barības vielu uzņemšana caur bioloģisko aktivitāti. Zem ūdens un piekrastē augošie augi nodrošina vidi bioplēves attīstībai, kura turpmāk pārstrādā barības vielas.
-
Filtrējošās joslas – lēzenas ar zālāju vai citu blīvu veģetāciju apaugušas joslas, kas paredzētas dažādu ūdens necaurlaidīgo virsmu noteces attīrīšanai. Tajās darbojas tādi procesi kā izgulsnēšanās un filtrācija un atsevišķos gadījumos arī infiltrācija, līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka ūdens plūst ar pietiekoši mazu ātrumu. Filtrējošās joslas pārsvarā izmanto kā priekšattīrīšanas posmu pirms ūdens ieplūšanas ievalkās vai bioloģiskās filtrācijas sistēmās un tranšejās, bet tās iespējams izmantot arī kā patstāvīgas sistēmas, ja ūdens plūsmas ceļš ir pietiekoši garš.
-
Grāvis – nosusināšanas sistēmas būve, kura uztver ūdens noteci no nosusināmās platības lietus kanalizācijas tīkla vai virszemes noteces un novada to līdz citai ūdensnotekai vai ūdenstilpei. Pēc konstrukcijas veida grāvji un ievalkas ir līdzīgas. Grāvjus no ievalkām atšķir dziļums. Par grāvi sāk uzskatīt noteiktas formas, raktu padziļinājumu no 0.5 m dziļuma, savukārt grāvji, kas ir seklāki par 0.5 m, tiek dēvēti par ievalkām. Vidējais grāvju dziļums parasti ir 0.7 – 2.5 m. Lielāki grāvji parasti ir maģistrālie un jau tiek veidoti kā kanāli. Grāvju forma parasti ir trapecveida. Novadgrāvju un ūdensnoteku šķērsprofilu parametrus (dziļumu un dibena platumu) nosaka ar hidraulisko aprēķinu, bet nogāžu slīpuma koeficientus pieņem atkarībā no grunts apstākļiem.
-
Ievalkas – sekli, ar veģetāciju (tipiski, zālāju apauguši kanāli ar lēzenām sānu nogāzēm, kas paredzēti virszemes noteces mazināšanai, novadīšanai un attīrīšanai. Ievalkām tipiskais dziļums ir 0.3-0.4 m un slīpuma proporcija – 1:2 līdz 1:3. Ievalkas var sīkāk iedalīt četrās kategorijās:1. Standarta ievalkas, kas ietver sevī ar dabisko zālāju apaugušas ieplakas vai kanālus;
2. Sausās ievalkas, kas ietver sevī ievalkas ar smilšainām, viegli caurlaidīgām augsnēm vai mākslīgi veidotiem slāņiem, kas veicina ātru ūdens infiltrāciju, kā arī piesārņojuma noņemšanu filtrācijas procesā caur attiecīgiem slāņiem;
3. Mitrās ievalkas, kur ir raksturīgi mitrājiem līdzīgi apstākļi, piem., ūdens uzkrāšanās, un ūdenī augoša veģetācija;
4. Bioievalkas, kas sevī apvieno veģetācijas slāni, mākslīgi veidotos filtrējošos slāņus zem tā, kā arī tie var iekļaut drenāžas cauruļvadu vai necaurlaidīgu ģeotekstila slāni, kas novērstu jebkāda piesārņojuma infiltrēšanos gruntsūdeņos. -
Infiltrācijas aka – izrakumi, kas ir piepildīti ar tukšumu veidojošu materiālu, kas ļauj īslaicīgi uzglabāt ūdeni, pirms tas iesūcas zemē. Uzglabāšanas vieta veidota no lieliem akmeņiem, ģeošūnu sistēmas vai citiem materiāliem, kas ļauj īslaicīgi aizturēt un uzglabāt lietusūdeni.
-
Infiltrācijas lauki – lielas un seklas sistēmas, kuras parasti izbūvē, izmantojot caurlaidīgus materiālus vai ekstensīvās infiltrācijas pazemes vienības.
-
Infiltrācijas tranšejas – lineāras infiltrācijas akas. Atšķirība ir tāda, ka tās var būt ne tik dziļas un vienmērīgāk sadalīt infiltrējamo ūdeni, mazinot sliktākas caurlaidības grunts ietekmi. Tranšeju konstrukcijā var arī tikt iekļauta perforēta caurule, kas sekmēs ūdens sadali sistēmā.
-
Lietus dārzi – tiek pielietoti lietus ūdeņu attīrīšanai no piesārņojošajām daļiņām, izmantojot augsnes un dažādu augu biofizikālos un ķīmiskos attīrīšanas procesus. Notece tiek novadīta uz bioaizturēšanas elementu – lietus dārzu. Lietus dārzs veidots no dažādiem materiāliem, savietojot tos kārtās. Virskārtu veido dažāda veida augi kopā ar auglīgo augsni, savukārt zemākos slāņus veido smilts un grants kārtu kombinācijas. Šāda veida uzbūve nodrošina vienmērīgu lietus ūdeņu uztveršanu, novadīšanu un recirkulāciju. Ņemot vērā lietus dārzu nelielos izmērus, tie parasti tiek pielietoti lokālā mērogā, lai gan šādā veidā ir iespējams veikt lietus ūdeņu apsaimniekošanu arī lielākās platībās, savienojot vienotā sistēmā vairākus atsevišķus aizturēšanas risinājumus, katrs no kuriem apkalpo mazāku apakšbaseinu.
-
Mākslīgās mitraines jeb mitrāji/mitrzemes – pastāvīgi ūdeni saturoši dažādu dziļumu baseini, kuros būtiska loma ir arī virszemes un zemūdens veģetācijai. Tiem raksturīga purvaina vide, un tajos tiek sekmēti tādi attīrīšanas procesi kā adsorbcija uz veģetācijas virsmas, sedimentu aizture un resuspensijas risku mazināšana ar blīvu veģetāciju un aerobā piesārņojošo vielu sadalīšanās.
-
Ūdens caurlaidīgais segums – tas ļauj ūdenim plūst vertikāli caur dažādām cietām virsmām, palīdzot samazināt noteces apjomu. Caurlaidīgos segumus var sīkāk iedalīt daļēji caurlaidīgajos segumos ar veģetāciju (betona eko-bruģis, stiprināts zāliens) un daļēji caurlaidīgos segumos bez veģetācijas (piemēram, betona bruģis, caurlaidīgs asfalts vai betons, grants, smilts, šķembas).
-
Zaļie jumti – ar veģetāciju apaugušas zonas uz ēku jumtiem, kas iedalās ekstensīvajos (ar seklu augsnes kārtu un vienkāršu veģetāciju) un intensīvajos (ar biezāku augsnes kārtu un daudzveidīgu veģetāciju, līdz ar to tie var būt saukti arī par jumtu dārziem). Zaļie jumti veido daudzpakāpju sistēmu, kas ar veģetāciju nosedz ēkas jumtu vai paaugstinājumu. Tie visefektīvāk samazina noteces apjomu un samazina maksimālās plūsmas ar ūdens aizturi un iztvaikošanu. Šie jumti sastāv no substrāta, veģetācijas un dažādiem izolācijas un hidroizolācijas slāņiem.
Jelgavā un citās vietās ieviesti veiksmīgi un ilgtspējīgi zaļie lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi.
-
T/C “Akropole Alfa” stāvlaukumā ūdens notece veidota ar slīpumu uz zaļo zonu, kurā ir apstādījumi. Ierīkotā drenāžas sistēma darbojas ar infiltrāciju uz augu saknēm.
Lietus ūdens notece dobē.
Daudzdzīvokļu ēku pagalms Rīgā Maskavas ielā ar ierīkotām ar infiltrācijas ieplakām.
2018. gadā izbūvēts Jelgavas 5.viduskolas automašīnu stāvlaukums:
Ūdens notece no bruģētā stāvlaukuma veidota uz grāvi bez segto cauruļvadu un gūliju izbūves.
Ieguvumi:
- samazinātas segto cauruļvadu sistēmas izbūves izmaksas;
- intensīvu lietus gāžu laikā grāvja tilpums spēj uztvert un akumulēt lielāku lietus ūdens apjomu nekā segtais cauruļvads šajā pašā vietā.
Baložu iela pie autobusa pieturvietas “Baložu kapi”
Zaļā zona ar grāvi tās vidū uztver virsūdeņus no apkārtējiem cietajiem segumiem, akumulē un novada uz Svētes upi.
Ieguvumi:
- daudzfunkcionāla zaļās zonas izmantošana, vieta inženierkomunikāciju izvietošanai, lietusūdens apsaimniekošanai un atdalošā josla satiksmes plūsmas organizēšanai;
- intensīvu lietus gāžu laikā grāvja tilpums spēj akumulēt lielāku lietusūdens apjomu nekā segtais cauruļvads šajā pašā vietā.
Miezītes ceļa un Atmodas ielas krustojumā izveidota zaļā zona ar ievalkām jeb nelieliem grāvīšiem.
Ieguvumi:
- rada daudzveidīgu ainavu pilsētvidē;
- dabiskais reljefs ļauj uztvert un akumulēt daļu no Atmodas ielas brauktuves virsūdens uztveršanas sistēmas.
Brauktuves virsūdens notece uz vaļējo lietusūdens sistēmu jeb ceļa grāvjiem Malkas ceļa posmā. Piemērotākais lietusūdens apsaimniekošanas risinājums daudzās līdzīgās ielās pilsētā.
Ieguvumi:
- uztver lietusūdeņus un sniegu no brauktuves;
- uztver lietusūdeņus no blakus privātīpašumu cietajiem segumiem;
- sakopta sistēma rada daudzveidīgu un estētisku ainavu pilsētvidē;
- intensīvu lietus gāžu laikā grāvja tilpums spēj akumulēt lielāku lietusūdens apjomu nekā segtais cauruļvads šajā pašā vietā.
Graudu ielas posmā sakopta zaļā zona, izbūve 2021. gadā.
Ieguvumi:
- zemes virsmas reljefs ar nelielu padziļinājumu jeb ievalku ar izliekto ūdens līniju rada ainaviski pievilcīgu vidi;
- uztver un novada virsūdeņus no cietā seguma.
Izbūvēta autostāvvietu saliņa ar daļēju cieto segumu Brīvības bulvārī.
Ieguvumi:
- ērta autotransporta novietošana;
- vizuāli pievilcīgi, jo transporta novietošanas intensitāte atļauj zaļajai masai atjaunoties;
- daļa seguma uzsūc lietusūdeņus un ļauj tam iekļauties dabiskajā ūdens aprites ciklā;
- seguma zaļā platība samazina ūdens apjomu, kas nonāk kopējā lietusūdeņu sistēmā, tādējādi samazinot pārsūknēšanas enerģiju.
Lietusūdens sūknētavas izplūde Vecā ceļa grāvī Institūta ielas un Vecā ceļa krustojumā.
Ieguvumi:
- iespēja akumulēt lielu apjomu ūdens;
- lietusūdeņi ilgāk paliek dabā, jo lielākā posma daļā ūdens plūst pa vaļējo grāvju sistēmu līdz Lielupei.
Jelgavas pilsētas teritorijas pretplūdu aizsardzība
Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto šādas būves un sistēmas:
-
-
- aizsargdambju sistēmu (paaugstinātās Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejas, bijušā lidlauka teritorija),
- vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas (kuras ietver arī grāvjus) ar sūknētavām,
- pretplūdu aizbīdņus, klapes un aizvarus caurteku noslēgšanai,
- vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi,
- koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi).
-
Jelgavas pilsētas teritorijā hidrogrāfiskais tīkls (upes, kanāli, grāvji un lietus ūdeņu kolektori) sadalīts 17 atsevišķos sateces baseinos (7-labajā krasta daļā, 10-kreisajā). Jelgavā daudzviet ir kombinētās sistēmas, kurās vaļējo grāvju sistēma darbojas kopā ar lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu. Tomēr laika gaitā šīs sistēmas ir novecojušas un to darbība nav tik efektīva kā agrāk. Novadošā tīkla slīpumi ir niecīgi, norisinās to intensīva aizsērēšanās ar sanešiem un aizaugšana.
Ļoti stipru lietusgāžu izraisītā privātīpašumu un dažu ielu applūšana ir atkarīga no ierīkotām sistēmām un viņu nepietiekamām caurvades spējām, bet augsti palu līmeņi Lielupē un pietekās – no dabas procesiem, kurus tieši cilvēks nevar ietekmēt, bet var daļēji no tiem pasargāt. 2010.g. pavasara pali un vairākas lietusgāzes vēlreiz atsedza pilsētniekiem un iebraucējiem tās problēmas, kas pilsētā pastāv ilgstoši.
Ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Dažviet tie neaiztek, bet sakrājas mazākos un lielākos dīķīšos, kā arī grāvjos, kuriem nav noteces. Pēc laika tie daļēji iztvaiko un iesūcas gruntī. Pilsētā ir vietas, kur norisinās teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās minēto iemeslu un galvenokārt – augsto gruntsūdens līmeņu dēļ.
Ir jāzin, ka līdzenajā Jelgavā pat neliels grāvja, caurtekas vai lietus ūdeņu kolektora aizsprostojums ietekmē lielu platību augšpusē. Daudzviet pie bēdīgās situācijas jāvaino nevērīgie iedzīvotāji, kuri grāvjus, lietus ūdeņu uztvērējus un akas piemēslo līdz pat augšai un dažviet pat pārvērš par vietēja mēroga izgāztuvēm.
Lietus ūdens kanalizācijas sistēma
Pašvaldības apsaimniekošanā ir divdesmit viena lietus ūdens kanalizācijas sūknētava (turpmāk, LŪKS), Slokas ielas aizvaru sistēma atpakaļ plūsmas novēršanai no Driksas upes un septiņas lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk tekstā – NAI).
Pilsētā ir vairāk nekā 2500 gūlijas ūdeņu uztveršanai no ielām un pagalmiem, lietus ūdens kanalizācijas tīkli ap 143 km garumā, kuri ietver segtos vadus, kolektorus un iekšpagalmu kanalizācijas tīklus, bet 23 km garumā ir kanalizācijas kolektori ar diametru 500 un vairāk mm.
Pilsētā darbojas divpadsmit pašteces darbības lietus ūdens kolektori, kas ir ar lielu iebūves dziļumu līdz 5m.
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmā Lielupes upes 'labajā krastā' ietilpst
-
-
- Garozas ielas (d=1.5 m) kolektors ar izlaidi Lielupē
- Loka maģistrāles (d=1.5 m) kolektors ar izlaidi Lielupē, NAI, LŪKS, pretplūdu aizbīdnis
- Peldu ielas (d=1.2m) kolektors ar izlaidi Lielupē, ūdens akumulējošo kolektoru, NAI, LŪKS, pretplūdu aizvars
- Neretas ielas kolektors (d=0.5 m) ar izlaidi Lielupē. Pirms izlaides ir vecas attīrīšanas iekārtas, kuras jārekonstruē
- Dzelzceļnieku – Savienības ielu kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Platones upē
- Smiltnieku – Tērvetes ielas kolektors (d=0.7 m) ar izlaidi Svētes upē
- Miera ielas kolektors (d=0.6 m) ar izlaidi Platones upē, NAI, LŪKS, pretplūdu klape
- Langervaldes kolektors (d = 1.0 m) ar izlaidi Lielupē
-
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmā Lielupes upes 'kreisajā krastā' ietilpst
-
-
- Dobeles šosejas (d=0.5 m) kolektors ar izlaidi Svētes upē, NAI, pretplūdu aizbīdnis
- Slokas ielas (d=1.0 m) kolektors ar izlaidi Driksas upē
- Linu kombināta kolektors (d=0.6 m) ar izlaidi Driksas upē
- Raiņa ielas (d=1.3 m) kolektors ar izlaidi Driksas upē, ūdens akumulējošo baseinu NAI, LŪKS, pretplūdu aizbīdnis
-
Līdz 1980. gadiem Jelgavā tika izveidotas vairākas lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, no kurām savāktie notekūdeņi bez iepriekšējās attīrīšanas tiek izvadīti apkārtējā vidē.
Lietus ūdens kanalizācijas kolektori ar izlaidēm Driksas upē:
-
-
- Jāņa kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Elektrības ielā (daļēji pārbūvēts)
- Miķelsona kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Čakstes bulvārī pie tirgus (nolietojies)
- Jēkaba kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Čakstes bulvārī pie viesnīcas
- Atmodas ielas kolektors (d=1.5 m) ar izlaidi Uzvaras ielā
-
Lietus ūdens kanalizācijas kolektori ar izlaidēm Platones upē:
-
-
- Savienības ielas kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Dzirnavu ielā
-
Meliorācija
Jelgavas teritorija ir sadalīta 17 noteces sistēmās (7-labajā krasta daļā, 10-kreisajā), kurās ietilpst gan meliorācijas sistēmas ar vaļējiem grāvjiem, gan lauksaimniecības zemēm raksturīgās cauruļvadu drenāžas sistēmas, arī lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas. Meliorācijas sistēmā iekļaujas 210 km grāvju, 31 km caurteku (t.sk. 33 gab. plūdu laikā nosprostojamas caurtekas).
Grāvju sistēma ir nepilnīga, daudzos privātīpašumos tā diemžēl netiek izveidota un attīstīta. Grāvji ir izveidoti bez noteces un netiek apsaimniekoti. Ņemot vērā Jelgavas reljefu, pat neliels grāvja vai caurtekas aizsprostojums ietekmē lielu pilsētas teritoriju, veicinot tās pārpurvošanos.
Paredzot jaunas caurtekas iebūvi, esošās – remontu vai pārlikšanu, ir labi jāpārzina augstāk esošo grāvju gultnes atzīmes. Vairāki jelgavnieki diemžēl bez saskaņošanas patvarīgi iebūvē segtu vadu (garu caurteku) un grāvi aizber. Šādi rīkoties nozīmē izjaukt ilgstoši pastāvējušo gruntsūdeņu režīmu grāvim pieguļošajā teritorijā. Jebkurš vaļējs grāvis “strādā” pat tad, kad tajā nav ūdens. Lietusgāžu laikā grāvī uzkrājas ūdens un kalpo kā virsūdeņu uztvērējs ūdeņiem noplūstot gan no gruntsgabaliem, gan no ielām. Ja tālākais hidrogrāfiskais tīkls ir tehniskā kārtībā, ūdenslīmenis pakāpeniski grāvī pazeminās.
Aizvietojot segto vadu ar nepietiekama diametra cauruli un tātad samazinātām caurvades spējām, grāvja funkcijās pilnvertīgi nepildās, un situācija pieguļošajos gruntsgabalos, ielai vai līdzās esošajam ceļam parasti pasliktinās. Gandrīz visos gadījumos vaļējs grāvis savas galvenās funkcijas – gruntsūdeņu pazemināšanu un augstāk esošo sistēmu virsūdeņu aizvadīšanu, kopumā veic jūtami labāk kā segts vads.
2024. gadā plānotie darbi, kurus paredzēts veikt piešķirtā finansējuma apmērā. Apmērs var mainīties atkarībā no konkursu vai iepirkumu piedāvājumu cenām.
-
-
-
Lielupes tilta inspekcijas veikšana pēc balstu remontdarbiem.
-
Mītavas tilta klāja remonts, saplākšņa plaisu apstrāde.
-
Baložu tilta ietves bojājumu remonts.
-
Ikdienas tiltu gūliju un šuvju skalošana.
-
Tiltu brauktuves seguma tīrīšana no sanesumiem u.c.
-
Lietus ūdens kanalizācijas uzturēšana, lietus ūdens kanalizācijas tīkla skalošana, virsūdeņu atvades projekta realizācija Kļavu ielā.
-
Pretplūdu pasākumu nodrošināšana.
-
Atsevišķu caurteku nomaiņa un grāvju posmu tīrīšana noteces atjaunošanai un uzlabošanai.
-
-
Jelgavas pilsētā meliorācijas un lietus kanalizācijas jautājumi ir svarīgi pilsētas vides un tajā pašā laikā cilvēku dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. Virszemes notekūdeņi ir viens no nopietnākajiem apkārtējās vides piesārņotājiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana ūdenstilpēs, upju piesārņotība, atsevišķu teritoriju pārpurvošanās, plūdu draudi ir daļa no Jelgavas pašvaldības prioritārajām problēmām.
Lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu un notekūdeņu negatīvo ietekmi, Iestāde sadarbībā ar SIA „Jelgavas Ūdens” veic pakāpenisku lietus ūdens kanalizācijas notekūdeņu sistēmu atdalīšanu no saimnieciskās kanalizācijas. Sadarbībā ar Pašvaldības Policiju individuālās apbūves rajonos tiek sekots, lai netiktu veikta saimniecisko kanalizācijas notekūdeņu (tualetes, vannas un virtuves notekūdeņi) novadīšana grāvjos, kā arī grāvju un caurteku piesārņošana ar atkritumiem, to aizbēršana vai likvidēšana.
Lai būtu sekmīgā un ilgstoša lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu apsaimniekošana, svarīga ir tieša un sapratīga sadarbība starp Jelgavas pašvaldību un iedzīvotājiem!