Pilsētas ielu uzturēšanas, remonta un izbūves darbu pārvaldīšanu veic Iestāde. Jelgava atrodas Latvijas centrālajā daļā un līdz ar to tai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – pilsētā krustojas 6 automaģistrāles un 5 dzelzceļa virzieni. Ielu tīkls veido pilsētas telpisko vidi un nodrošina satiksmi. Jelgavā ir 365 ielas 270 km garumā (brauktuvju kopējais laukums 1774756 m2), no tām:
Jelgavas ielu seguma tipu grafiks
Jelgavā ir liels īpatsvars neasfaltēto ceļu (50%). Vēsturiskā bruģa segums saglabājies Vārpu ielā, Ausekļa ielā, Skolas ielā, Vecpilsētas ielā, Dobeles ielā, Bauskas ielā, Jāņa Asara ielā un Vaļņu ielā.
Katru gadu tiek veikti pilsētas pašvaldības ielu, ietvju, ceļu un stāvlaukumu uzturēšanas un atjaunošanas darbi saskaņā ar attiecīgo gadā piešķirto finansējumu.
Tiek veikta regulāra C un D uzturēšanas klases grants seguma ielu greiderēšana.
No 2011. gada uzsākta ielu atputekļošanas programma – katru gadu tiek atputekļotas 16 līdz 25 ielas, ar lielu satiksmes intensitāti.
Katru gadu tiek veikti profilaktiskie asfalta bedrīšu remonti.
Ik gadu pavasara sezonā, stabilizējoties laikapstākļiem un apžūstot zemes klātnei, pilsētā sākas atsevišķu grants seguma ielu brauktuvju greiderēšana. Greiderētas tiek grants seguma ielas, kur segums jau apžuvis, izvērtējot konkrētu ielu seguma stāvokli un mitrumu.
Mitrums apgrūtina ielu uzturēšanu, seguma planēšana un greiderēšana grants seguma ielās, kur saglabājies mitrums, ir neefektīva. Līdz greiderēšanas uzsākšanai brauktuves nostiprina, veicot avārijas bedru un iesēduma vietu piebēršanu un ūdens novadīšanu no brauktuves pēc nepieciešamības.
Jelgavas pilsētas grants seguma ielu atputekļošana (apstrāde ar CC ROAD preperātu) tiek organizēta un izvērtēta pēc nepieciešamības, satiksmes intensitātes, apbūves blīvuma un finansējuma iespējām budžeta robežās.
Atputekļošana ir nesaistītu minerālmateriālu seguma vai pamata minerālā materiāla daļiņu saistīšana vai pārklāšana ar CC ROAD preperātu, nodrošinot, ka ceļš sausā laikā neput.
Jelgavas asfaltētajās ielās, kad gaisa temperatūra nesasniedz +10 grādus, tiek veikts avārijas bedrīšu remonts ar auksto asfaltbetonu, kas nodrošina drošu satiksmi un novērš avārijas situācijas līdz brīdim, kad laikapstākļi ļauj veikt plānveida bedrīšu remontu ar karsto asfaltbetonu.
Plānveida bedrīšu remonts ar karsto asfaltbetonu iespējams vidējai diennakts gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +10 grādiem. Tieši mainīgo laikapstākļu rezultātā pastiprināti veidojas bedres. Ja bedres izveidojas lielākas par 0,1 kvadrātmetru un ir dziļākas par pieciem centimetriem, tās uzskatāmas par bīstamām.
Pilsētas ielu segumi regulāri tiek apsekoti un nepieciešamības gadījumā organizē bīstamo bedru remontu.
Veicot plānoto bedrīšu remontu, tiek pielietota pilnā asfaltēšanas tehnoloģija un nepilnā asfaltēšanas tehnoloģija. Plānveida asfalta bedrīšu remonta darbi parasti turpinās līdz jūnija vidum.
Ielu uzturēšanas ziemas sezona katru gadu sākas 1. novembrī. Šajā periodā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības ielas un ceļi tiek uzturēti saskaņā ar “Ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tehniskām specifikācijām”.
Ielu un tiltu segumu uzturēšanu veic 20 tehnikas vienības – kompleksās ielu tīrāmās un kaisāmās mašīnas. Pilsētas ietvju mehanizēto tīrīšanu/slaucīšanu un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem nodrošina 4 tehnikas vienības.
Pretslīdes materiāla – sāls maisījuma, kaisīšana uz ietvēm notiek, izvērtējot laikapstākļus, sevišķi pie mainīgām gaisa temperatūrām, ietvju seguma mitrumu un ledus kārtas iespējamu veidošanos, pazeminoties gaisa temperatūrai. Ietvju kaisīšana ir preventīvs pasākums, kas novērš slīdamību ilgtermiņā, maisījums darbojas ilgstošākā laika posmā.
Dežūras notiek visu diennakti, lai nokrišņu laikā un līdz ar apledojuma veidošanos nekavējoties veiktu maģistrālo ielu un tiltu brauktuvju apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Vienlaikus arī Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra un Iestādes speciālisti seko līdzi ielu meteoroloģisko staciju datiem, un regulāri notiek informācijas apmaiņa par esošo situāciju un laikapstākļu prognozēm.
Ik pavasari notiek pilsētas asfaltēto ielu pirmreizējā pavasara tīrīšana. Pirmreizējo tīrīšanu veic ar tehniku, kam piestiprinātas lielākas, jaudīgākas birstes, kas spēj savākt zarus un lielākus netīrumus. Savukārt, mehanizēto ielu tīrīšanu veic specializētais transports ar putekļu savācēju un smalkākām birstēm, kas spēj savākt smalkus netīrumus, piemēram, smilti. Mehanizētajai tīrīšanai nepieciešami laikapstākļi bez nokrišņiem.
Ielu mehanizētā tīrīšana pārsvarā notiek nakts laikā, kad transporta intensitāte ir minimāla.
Ielu mehanizēto tīrīšanu pilsētā veic ielām ar asfaltbetona segumu un ceļa apmalēm, pavasara pirmo tīrīšanu veic vairāk nekā 105 pārgājiena kilometriem, bet gada laikā kopumā tie ir ap 1200 pārgājiena kilometri. Tīrīšanas darbus veic ar specializēto transportu, kas aprīkots ar birstēm un putekļu savācēju.
Jāpievērš uzmanību ceļa zīmēm, kas nosaka stāvēšanas ierobežojumus, lai konkrētā laikā specializētais transports varētu piekļūt un sakopt ielu nomales.
Pilsētā tiek organizēta nomaļu apauguma noņemšana vairākās ielās ar grants segumu, tādējādi tiek uzlabota ūdens atvade no ceļa seguma, novēršot peļķu un bedru veidošanos. Parasti vienlaikus nomaļu apauguma noņemšanai, lai stiprinātu ceļa virsmas nestspēju, tiek veikta arī brauktuves seguma piebēršana ar nesaistītu minerālmateriālu.
Pilsētā katru gadu tiek veikta ielu horizontālā apzīmējuma atjaunošana, kā pirmās atjauno gājēju pārejas. Horizontālā apzīmējuma atjaunošana, izmantojot plastiku vai krāsu atstarojošu materiālu, tiek plānota maijā un jūnijā visā pilsētas teritorijā asfaltētajās ielās, izņemot ielas, kur notiek plānotie remontdarbi. Vasaras sezonā nodilušo horizontālo apzīmējumu atjauno rudens sezonā.
Apzīmējumu atjaunošanas darbus plāno pārsvarā vakara un nakts stundās, lai netraucētu satiksmi, tomēr ir iespējami īslaicīgi satiksmes ierobežojumi.
Divkārtu virsmas apstrāde ir ielu uzturēšanas veids, kuru veic gan uz melna seguma, gan uz grants ielām. Grants seguma ielām, veicot divkārtu virsmas apstrādi, uzklājot šķembu slāni un melno segu – bituma emulsiju.
Pilsētas iedzīvotājiem no šādas virsmas apstrādes ir ieguvumi, jo ielas segums vairs neput, tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, kā arī samazinās ielu uzturēšanas izmaksas, jo iela nav jāgreiderē un jāatputekļo.
Dubultās virsmas apstrādes seguma kalpošanas ilgums ir atkarīgs no satiksmes intensitātes un no kravas transporta pārvietošanās biežuma. Ielas virsmas segums iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr segums nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai un nestspējai. Tādēļ segumu var sabojāt intensīva kravas autotransporta satiksme vai pārgalvīga manevrēšana. Līdz ar to dubultās virsmas apstrāde tiek veikta uz ielām ar nelielu satiksmes intensitāti.
Par pašvaldības līdzekļiem un piesaistītajām investīcijām tiek paplašināts un atjaunots ceļu segums, izveidotas ietves, autostāvvietas, uzstādīti luksofori, ierīkots ielu apgaismojums.
Laika posmā no 2009. gada līdz 2017. gadam rekonstruēti 20% asfaltēto ielu.
Ir veikta nozīmīgāko tranzīta un maģistrālo ielu rekonstrukcija un seguma atjaunošana – Dobeles šoseja, Lietuvas šoseja, Rūpniecības un Atmodas iela, Garozas iela posmā no Brīvības bulvāra līdz Alkšņu ielai, Kalnciema ceļš, Stacijas iela, Tērvetes iela, Lielā iela, Raiņa iela, Jāņa Čakstes bulvāris, Pilssalas iela posmā Lielās ielas līdz Lielupes tiltam, Krišjāņa Barona iela posmā no Jāņa Asara ielas līdz Vecpilsētas ielai, Jāņa Asara iela posmā no Vecpilsētas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, 1. līnija posmā no Dobeles šosejas līdz Ganību ielai, 4. līnija, 5. līnija posmā no Dobeles šosejas līdz Riekstu ceļam, 6. līnija, Sarmas iela, Pētera iela posmā no Svētes ielas līdz Zirgu ielai, Kooperatīva iela, Ūdens iela, Zemgales prospekts, Pasta iela posmā no Sudrabu Edžus ielas līdz Lietuvas šosejas rotācijas aplim, Sporta iela, Palīdzības iela, Sliežu iela, Zirgu iela posmā no Pasta ielas līdz Pulkveža Oskara Kalpaka ielai, Krišjāņa Barona iela posmā no Lielās ielas līdz Pulkveža Brieža ielai un Krišjāņa Barona iela posmā no Uzvaras ielas līdz Pasta ielai, Dobeles iela posmā no Uzvaras ielas līdz Pasta ielai, Uzvaras iela posmā no Lielās ielas līdz Uzvaras parkam, Dambja iela posmā no Rūpniecības ielas līdz Sarmas ielai, Kronvalda iela posmā no Izstādes ielas līdz Imantas ielai, Imantas iela, Lāčplēša iela, Akmeņu iela posmā no Brīvības bulvāra līdz Imantas ielai, Brīvības bulvāris, Akadēmijas iela posmā no Zemgales prospekta līdz Raiņa ielai, Asteru iela, Aspazijas iela, Aviācijas iela posmā no Cukura ielas līdz Loka maģistrālei, Cukura iela posmā no Pļavu ielas līdz Aviācijas ielai, Māras iela, Pulkveža Brieža iela posmā no Lielās ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Jāņa iela posmā no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam.
No 2010. gada – 2017. gadam veikta grants seguma diluma kārtas atjaunošana 15 000 m3 (frēzēts asfalts, grants, šķembas) – uzbērtas 150 grants/grunts seguma ielas un to posmi – Kalnciema ceļa rajons, Sieramuižas rajons, 1. līnijas mikrorajons, Garozas ielas rajons, Depo rajons, Dobeles šosejas rajons, Tērvetes ielas rajons, Kazarmes ielas rajons, Vidus ielas rajons, Dambja ielas rajons, Rīgas ielas rajons, Romas ielas rajons.
2014. gadā tika izbūvēta divkārtu virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un sīkšķembām – Ganību ielas posmā no Satiksmes ielas līdz Ganību ielai 36, 1000 m2.
2016. gadā tika izbūvēta vienkārtas virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un sīkšķembām – 2. līnijas posmā no Nr. 3A līdz Nr. 7, 1500 m2.
