Jāņa Čakstes piemineklis un pakāje ar elementu “Saule” | Akadēmijas ielas un Lielās ielas krustojums | Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atklāts 2003. gada 14. novembrī, autore - tēlniece Arta Dumpe. Uz pieminekļa ir attēloti J. Čakstes vārdi: „Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk". Materiāls: J.Čakstes stāvs – bronza, pieminekļa pakāje ar elementu "Saule" – granīts.
|
Piemiņas plāksne Stacijas parkā | Stacijas parks | Stacijas parkā 20. gadsimta 60. gados tika likti pamati sabiedriskā laukuma izveidošanai, kur vēlāk uzstādīja pieminekli pilsētas aizstāvjiem varoņiem "Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" noņemts 1997. gadā. 2004. gadā pie paaugstinājuma uzstādīta piemiņas plāksne. Materiāls: granīts.
|
Lāčplēša piemineklis | Stacijas parks | Piemineklis atrodas Stacijas parkā, atklāts 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona par tautas ziedojumiem veidoto un 1932. gadā atklāto pieminekli "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks". Pēc II Pasaules kara piemineklis tika iznīcināts, tā fragments tika atrasts 1988. gadā un šobrīd atrodas pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja.
Materiāls: granīts.
|
Piemineklis par godu Brīvības cīnītājiem | Bauskas iela 12, Meža kapsētas Brāļu kapu sektors | Jelgavas Brāļu kapu piemineklis atklāts 1922.gada 15.oktobrī, meta autors Aleksandrs Strekavins. Pieminekļa priekšpusē zem bronzā lietās karavīra pēcnāves sejas maskas teksts: "Kāpām uz sārtu - nesām jums brīvību". Otrā pusē bronzas plāksne ar tekstu: "Šie varoņi upurēja dzīvību par Jelgavas brīvību", kam seko kritušo karavīru uzskaitījums.
Materiāls: piemineklis – granīts; karavīra pēcnāves sejas maska, vainags, plāksne – bronza; kāpņu postamenti – šūnakmens, granīts.
|
Jelgavas Brāļu kapu piemiņas vieta | Bauskas iela 12 | Vēsturiska un kultūras piemiņas vieta, kas veltīta 1. Pasaules kara laikā bojāgājušajiem Latvijas karavīriem un civiliedzīvotājiem. Materiāls plāksnēm – šūnakmens.
|
Granīta stēlas | Bauskas iela 12 | 2019. gadā Meža kapsētā ir uzstādītas sešas stēlas jeb akmens plāksnes Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai un veikta piegulošās teritorijas labiekārtošana. Granīta stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītajā projektā “Atceries Lāčplēšus”.
|
Fašisma upuru piemiņas vieta | Aviācijas iela | Veltījums tiem, kuri cietuši no fašisma un nacistiskā režīma represijām un vardarbības. Materiāls – krāsots betons.
|
Piemiņas akmens represētajiem
| Kultūras nams “Rota”, Garozas iela 15 | Materiāls – granīts |
Piemiņas vietas akmens Ebreju kapos | Ebreju kapi, Miera iela | Izveidota 1729 gadā. Līdz mūsu dienām saglabājusies neliela kapsētas daļa ar dažiem kapakmeņiem. 1993. gadā kapsētā atklāts memoriālais akmens, autors — Uldis Staģis. Materiāls – dabīgs akmens
|
Piemineklis Jelgavas aizstāvjiem
| Rūpniecības ielas un Tērvetes ielas krustojums | Materiāls – granīts |
1905.gada piemiņas vieta | Zālītes iela | 1905. gada revolūcijas upuru kapos piemineklis revolucionāriem un piemiņas plāksne nošautajiem revolucionāriem. Materiāls – granīts.
|
Piemiņas vieta “Ciešanu ceļš “Svētbirze”” | Kalnciema ceļš 12A | Piemiņas vieta, kur 1989. gada 14. jūnijā uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem, kas cietuši un gājuši bojā padomju genocīdā pret Latvijas tautu. 2008. gadā, pieminot komunistiskajās represijās bojāgājušos, Svētbirzē atklāja memoriālu "Ciešanu ceļš". Tas veidots kā dzelzceļa uzbērums apmēram divdesmit metru garumā.
Materiāls: Gulšņi – granīts uz betona pamatnes.
|
Baltais krusts 1919.gada Sarkanā terora upuru piemiņas krusts | Zemgales prospekts, Stacijas parks | Zemgales prospektā pie baltā krusta 1919. gadā te tika apbedīti sarkanā terora upuri, kas tika nogalināti 1919.gada janvārī, februārī un martā Jelgavas cietumā. 1919.gada19.martā Jelgavu no sarkanajiem atbrīvoja landesvērs. 1921.gadā Jelgavā terora upuru pārbedījuma vietā Jāņa baznīcas kapos vācbaltu organizācijas atklāja piemiņas zīme no akmens. Taču to padomju okupācijas vara pēc Otrā pasaules kara 1950. gadā iznīcināja. 1998.gadā pēc jelgavnieka Aleksandra Krūmiņa ierosinājuma šajā vietā tika uzlikta piemiņas zīme "Baltais krusts".
|
Pamatne Lāčplēša piemineklim piemiņas vietā “Brīvības ceļš” | Akadēmijas iela 10, pie muzeja | Fragments no pieminekļa “Lāčplēsis” atrasts 1988. gadā un šobrīd izvietots pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. |
Raiņa piemineklis
| Raiņa parks | Pieminekļa autors ir skulptors Kārlis Zemdega un tas atklāts 1957. gadā. Rainis laikā no 1891. gada līdz 1897. gadam vairākkārt dzīvojis Jelgavā un strādājis par advokāta palīgu pie Stērstu Andreja. Materiāls: granīts.
|
Ādolfa Alunāna piemineklis
Bareljefs Ā.Alunāna piemineklim
| Alunāna parks | Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, apglabāts Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. 1913. gadā par latviešu tautas ziedojumiem tika izgatavots šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu. Materiāls: piemineklim – šūnakmens, bareljefam – smilšakmens masa.
|
Skulptūra “Dziesmu vainags”
Informatīva plāksne skulptūrai “Dziesmu vainags” | Uzvaras parks | Akmens skulptūra veidota kā vainags triju savijušos laukakmeņu veidolā – šādas spirāles un diska forma ir sens harmonijas un attīstības simbols. Atvērums centrā simbolizē gara gaismu, pati skulptūra vēstī par dziesmām, cilvēkiem, tautu un vidi. Kompozīcija veidota no trim lieliem laukakmeņiem un diviem pamatakmeņiem. Vainaga apakšējā līmenī iespējas ievīt tekstuālu informāciju par Jelgavā notikušajiem dziesmu svētkiem. Materiāls: granīts. Plāksnes materiāls: misiņš.
|
Piemiņas akmens Jurim Māteram
| Alunāna parks | Atklāts 1995. gada Jelgavā, atjaunots 2011. gadā. Latviešu rakstnieks un žurnālists, kurš II Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā 1880. gadā nodibināja Jelgavas Latviešu biedrību. Autors – tēlnieks Alberts Terpilovskis, materiāls – granīts.
|
Piemiņas plāksne “Leitnants Jānis Vikse”
| Meža kapsēta, Brāļu kapu sektors | 1928. gada 2. decembrī brāļu kapos tika apglabāts arī Lāčplēša Ordeņa kavalieris Jānis Vikse. |
Dobeles vārti – Jelgavas pilsētas vēsturiskā vārtu zīme
| Dobeles iela | Dzelzs vārtu stabs ar mūra motīvu, kurā iestrādāts akmens ar vēsti, ka šeit 17. gadsimtā bijuši Dobeles vārti. Materiāls: karkasa režģis – krāsots tērauds, granīta akmens, pamatne – granīta bruģis.
|
Ezera vārti – Jelgavas pilsētas vēsturiskā zīme | Uzvaras iela | Vārti veidoti pēc Līgas Jaunzemas koncepcijas – pacelta barjera no pelēka un sarkana pulēta granīta, kura paplašinājuma daļā ierakstīts vārtu nosaukums. Materiāls: granīts.
|
Jelgavas vārti – Jelgavas pilsētas vēsturiskā zīme | Raiņa ielas un Sakņudārza ielas krustojumā | Uz Raiņa ielas braucamās daļas vēsturisko vārtu vietā ir izbūvēta granīta akmens josla, bet ietvēs no bronzas izbūvētas vēsturisko vārtu zīmes. Vēsturiski pilsētas valnī atradušies Mazie vārti iekļūšanai pilsētā. Par vaļņa esamību liecina vēsturiskās kartes un gravīras. Valnis tika uzbūvēts 17. gadsimta vidū, kad tika rakts Jēkaba kanāls no Svētes upes līdz Driksai. Valni nojauca 19. gadsimta pirmajā ceturksnī, zaudējot savu nozīmi un traucējot pilsētas būvattīstībai. Materiāls: varš.
|
Skulptūra Noras Bumbieres piemiņai “…sadedz savu balsi meklējot”
| Skvērā aiz Jelgavas kultūras nama | 6,2 metrus augstā skulptūra, kas veltīta izcilās balss īpašniecei Norai Bumbierei. Skulptūras autors K.Īle skulptūrā apvienojis divas N.Bumbieres dziesmas – "Dziesmu par pēdējo lapu" un "Mēmo dziesmu".
Skulptūras pamatnē ir stilizēts ugunskurs, no kura paceļas līgans virpulis, kas sev līdzi aizrāvis dažas kļavas lapas, un uz lielākās no tām ir plūstošs N. Bumbieres portrets un iegravēts uzraksts "...sadedz, savu balsi meklējot... Veltījums Norai Bumbierei". Materiāls: karkass – nerūsējošs tērauds, “lapas” – misiņš; pamatne – granīta bruģis.
|
Skulptūra – strūklaka bronzas “Students” | Jāņa Čakstes bulvāris | 2,25 metrus augstā skulptūra veidota no bronzas, tā sver aptuveni 450 kg. Tēlainais Jelgavas students iemūžināts, ejot pa peļķēm, kas veidotas no tērauda, bet pa lietussargu tek ūdens. Studenta lietussarga rokturim ir īpašs spēks – jāievēlas vēlēšanās un jāpieskaras rokturim, tad tā piepildīsies. Studenta tēls balstīts uz senās studentu dziesmas vārdiem. Skulptūras autors Kārlis Īle, atklāta 2013. gada 2. septembrī. Materiāls: nerūsējošais tērauds, granīta bruģis.
|
Akmens skulptūra – strūklaka "Trīsvienība | Akadēmijas iela 1 | Skulptūra – strūklaka „Trīsvienība” sastāv no trim daļām, kas simbolizē kristīgās ticības augstāko vērtību kodolu – Dieva tēva, Dieva dēla un Dieva Svētā gara vienotību. Materiāls: granīts.
|
Skulpturāls veidojums “Lācēns ar medus podu.”
| Stacijas parks | Tipisku padomju perioda pilsētvides elementu, kāds bija gandrīz katrā pilsētā. Stacijas parkā uzstādīta 20. gs. 50. gados, atjaunota 2015. gadā. |
Skulpturāli veidojumi Konrādam fon Mandernam
| Driksas upes tilts | Materiāls: skulptūra – mākslīgais akmens - tonēts betons; postaments – granīts. Skulptūras augstums – 1.6 m. |
Skulpturāli veidojumi Ernestam Johanam Bīronam
| Driksas upes tilts | Materiāls: skulptūra – mākslīgais akmens - tonēts betons; postaments – granīts. Skulptūras augstums – 1.5 m.
|
Skulpturāli veidojumi Lielupes tilta galos (4 gabali)
| Lielupes tilts | Materiāls: tērauds, nerūsējošais tērauds. |
Skulpturāls veidojums “Saules pulkstenis” | Pasta sala | Jelgavas Rotary kluba dāvinājums Jelgavas pilsētai 2015. gadā.
Materiāls: pamatne – dabīgais akmens; saules pulkstenis – misiņš.
|
Baltā vāze (bijusī Pils teātra priekšpuse)
| Pilssalas iela 1 | Valsts nozīmes parku apkārt Jelgavas pilij sāka veidot 1817.gadā. Pils salā izvietotajā parkā ir romantiski kanāli, tiltiņi, pils ēkas, Gubernatora saliņa. Rīgas ceļa labajā malā pie Driksas kādreiz bija 1913.gadā celtā Pils teātra ēka, kas pēc Otrā pasaules kara tika noārdīta. Par tās atrašanās vietu liecina vien balta dekoratīva parka vāze.
|
Mīlestības aleja, Teča vāze un čuguna sēta
| Dobeles šosejas malā | 1793.gadā tieslietu padomnieks, advokāts K.L.Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju – tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S.G.Švandera kapus. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai jāiestāda 12 bērzi alejā. Tradīcija ir spēkā līdz 2.pasaules karam. |
Vides objekts “Aspazijas krēsls”
| Pasta sala | |
Vides objekts – skulptūra “Ritenis – soliņš”
| Pasta sala | Jelgavnieces Sandras Sproģes dāvinājums pilsētai – vides objekts – metāla skulptūra “Ritenis – soliņš”. Vides objekta autors ir metālmākslinieks Aldis Sproģis.
|
Vides objekts “Lietus ļautiņi”
| Kronvalda ielas un Lāčplēša ielas krustojums | 2008. gadā veidots mākslinieka Kārļa Īles dāvinājums pilsētai. Materiāls: cinkots tērauds.
|
Vides objekts “Laika rats 100”
| Lielā iela 38 | Tēlnieka Kārļa Īles interaktīvajā vides objektā “Laika rats 100” 14 metru rādiusā metālā attēloti desmit cilvēku silueti reālā augumā, kas simbolizē desmit mūsu valsts gadus, pie katra silueta lasāmi desmitgades nozīmīgākie notikumi. Uz figūru plaknēm, kas vērstas uz apļa ārpusi, būs iegravēti attiecīgās desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas kontekstā.
|
Zīme “Jelgavas pirmā Latvijas jauniešu galvaspilsēta”
| Pasta sala | Vides objekts uzstādīts 2016. gadā kā apliecinājums, ka Jelgava ir Latvijas pirmā jauniešu galvaspilsēta. Materiāls: karkass – krāsots tērauds; sēdeklis – koks.
|
Jelgavas pilsētas simboliskās robežzīmes
| Dobeles šoseja, Tērvetes iela, Kalnciema ceļš, Rīgas iela, Aizsargu iela, Lietuvas šoseja, Garozas iela | Materiāls – betona monolītkonstrukcija no 2 betona blokiem, kas sastiprināti ar metāla konstrukcijām;
Izmēri: platums 2,25m, augstums 7m
|
Mīlestības koki
| Pasta sala | Mīlestības koki, kuros tradicionāli jaunlaulātie kāzu dienā var piestiprināt atslēgas. Pirmie trīs Mīlestības koki uzstādīti 2014. gadā, 2018. gada janvārī uzstādīti vēl divi. Dāvinājums no metālmākslinieka Alda Sproģa.
|
