Mīlestības alejā iesēts īpašs sēklu maisījums, lai izveidotu dabisku puķu pļavu

Mīlestības alejas pļava ir pirmā Jelgavā, kur tiek īstenota dabiskas pļavas atjaunošana. Divus gadus tā tika minimāli pļauta, ļaujot augiem brīvi attīstīties. Malas pļautas regulāri, bet vidus atstāts neskarts – lai veidotos dabiskās pļavas struktūra. Šoruden tajā iesēts īpaši izvēlēts sēklu maisījums, kas sastāv no Latvijas dabiskajām pļavām raksturīgām sugām – divšķautņu asinszāles, pļavas āboliņa, gaiļbiksītes, parastā pelašķa, zilganās molīnijas, pļavas bitenes, kamolainās pulkstenītes un ārstniecības ancīša. Sēšana veikta tā, lai augi nākamajos gados dabiski izplatītos arī citās pilsētas teritorijās. Jāuzsver, ka dabiskā pļava neveidojas vienā sezonā. Tā ir pakāpenisks un laikietilpīgs process – pirmie rezultāti parasti redzami pēc diviem gadiem, bet pilnvērtīga pļava izveidojas 5–7 gadu laikā. Lai augi spētu nogatavināt sēklas un izsēties, pļaušana jāveic tikai divreiz gadā – maijā un augustā, ļaujot augiem noziedēt un nodrošinot, ka sēklas izbirst zemē.

Pēdējo desmitgažu laikā lielākajā daļā pilsētu dabiskās pļavas ir izzudušas, to vietā izveidojot vienveidīgus mauriņus. Tie ir vizuāli glīti un kārtīgi, taču ekoloģiski nabadzīgi – tajos mīt maz augu un kukaiņu sugu, neveidojas izturīga velēna, un šādas teritorijas maz veicina gaisa attīrīšanu vai piesārņojuma mazināšanu. Regulāra pļaušana un apbūve ir mazinājusi pļavu augu daudzveidību, un šobrīd vērtīgi zālāji Latvijā aizņem tikai aptuveni 1% no teritorijas. Ziedoša puķu pļava piesaista oglekli, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir nozīmīgs solis klimata pārmaiņu mazināšanā. Turklāt šāda pļava prasa mazāku uzturēšanu – pietiek pļaut divas reizes gadā, pļaujot tikai malas, kamēr ziedošā zona turpina dzīvot savu dabisko ritmu, tādējādi samazinot apsaimniekošanas izmaksas un degvielas patēriņu.

Mīlestības alejas pļavas projekts ir tikai pirmais solis plašākā plānā – nākotnē līdzīgas zonas paredzēts veidot arī citās Jelgavas daļās, ievērojot principus par vietējo sugu izmantošanu, dabisku izsēju un ilgtermiņa apsaimniekošanu. Līdzīgas iniciatīvas īsteno arī citas pašvaldības – Salaspilī, Siguldā un Rīgā, kur puķu pļavas kļuvušas par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, un arī Jelgavā saglabājušās dabiskas teritorijas – piemēram, Svētes palienes pļavas un Pils salas savvaļas zirgu apdzīvotā teritorija.