Jelgavas pašvaldības pārziņā ir 690 hektāri mežu, kas tiek apsaimniekoti, saglabājot dabas daudzveidību un pilsētas zaļo vidi. Papildus tam skvēros, parkos un ielu malās aug aptuveni 30 tūkstoši koku. Koki, kas atrodas iekšpagalmos, privātajās teritorijās un pie dzīvojamām mājām, nav precīzi uzskaitīti, taču provizoriski lēsts, ka pilsētā kopumā aug ap 200 tūkstošiem koku, veidojot Jelgavas zaļo rotu. Vērtējot pēc koku skaita, par zaļāko ielu Jelgavā uzskatāma Tērvetes iela, kur aug vairāk nekā 800 koku.
Pašvaldības meži un koki
Jelgavas vērtīgie koki un dižkoki
Iestāde rūpējas arī par pilsētas dižkokiem*. 2025. gadā sakopti vairāki riekstkoki, tai skaitā Mandžūrijas riekstkoks, kuru mūža ilgums pārsniedz pusgadsimtu, kā arī viens no senākajiem Kanādas papeļu eksemplāriem Latvijā, kas aug skvērā pie vides objekta “Laika rats 100”. Šī iespaidīgā koka stumbra apkārtmērs sasniedz 7,10 metrus, bet augstums – aptuveni 30 metrus, padarot to par lielāko koku Jelgavā.
Pilsētā tiek ieviesta arī Dabas aizsardzības pārvaldes iniciētā zīme “Bioloģiski vērtīgs koks”. Tā, papildināta ar izglītojošu informāciju, tiks piestiprināta pie veciem, dobumainiem un nokaltušiem kokiem, kas arī pēc savas zaļās dzīves beigām kļūst par nozīmīgiem bioloģiskās daudzveidības centriem, kur mitinās plašs kukaiņu sugu klāsts. Šādas zīmes paredzēts izvietot ne tikai uz dzīviem, lieliem un dobumainiem kokiem, bet arī uz sausokņiem, kritalām un citos gadījumos, kad koks kalpo kā būtiska ekoloģiskā niša. Piemēram, viena no šādām vietām ir Pilssalas iela pie Pasta salas.
Iesaistoties Dabas aizsardzības pārvaldes programmā “No koka uz koku”, projektā iekļauts dižozols Kameņu ielā. Projekta mērķis ir veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, un tā ietvaros turpinās arī pilsētas senāko ozolu kopšana un uzturēšana.
Tie ir tikai daži no dižajiem, senajiem kokiem, kurus ikdienā apseko un rūpējas, lai tie varētu turpināt augt un sniegt iedvesmu jelgavniekiem.
Pašvaldības mežu apsaimniekošana
1994.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība pārņēma sev piederošos mežus no Valsts Meža dienesta un uzsāka to apsaimniekošanu. Kopš 2002. gada februāra šo uzdevumu veic Iestāde, kuras speciālisti ikdienā rūpējas par mežu uzraudzību un aizsardzību.
Pašvaldības meži atrodas Lielupes kreisajā krastā, ir uzmērīti un ierakstīti Valsts Zemes grāmatā uz pašvaldības vārda. Lielupes labā krasta meži pieder valstij, taču tos apsaimnieko Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūras “Meža pētīšanas stacija” Jelgavas informācijas centrs. Pašvaldības meži pieder pie aizsargājamo mežu kategorijas, tādēļ to apsaimniekošanu reglamentē stingrāki Ministru Kabineta noteikumi nekā saimnieciska rakstura mežiem. Koku ciršana notiek tikai kā kopšanas un izlases cirtēs, un kailcirtes pašvaldības mežos netiek veiktas. Jaunu meža platību erīkošana notiek piegulošajās pašvaldības teritorijās un vējgāžu apmežošanā.
Koku ciršanas tiesības iegūst tikai izsoles kārtībā. Iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti pilsētas budžetā.
Pašvaldības mežu sadalījums pa valdošajām koku sugām
| KOKU SUGA | SADALĪJUMS % |
|---|---|
| Bērzs | 43.27 |
| Priede | 29.82 |
| Egle | 7.79 |
| Apse | 6.73 |
| Melnalksnis | 3.74 |
| Ozols | 3.03 |
| Baltalksnis | 2.27 |
| Osis | 2.21 |

Medīšana pašvaldības mežos
Jelgavas valstspilsētā ir noteiktas teritorijas, kurās drīkst organizēt medības. To kārtību nosaka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 23-16 “Par medībām Jelgavas valstspilsētas teritorijā”.
Noteikumi nosaka, ka medīšana atļauta tad, ja dzīvnieki apdraud iedzīvotājus vai rada postījumus īpašumiem un dabai. Medības atļautas tikai noteiktajās zonās, ievērojot drošības prasības un normatīvo aktu noteikumus. Meža teritorijās var izmantot šaujamieročus ar trokšņu slāpētājiem vai mazkalibra ieročus, bet pārējās zonās drīkst medīt tikai bebrus un lapsas, izmantojot medību rīkus. Šaujamieročus lieto tikai no paaugstinājuma, kas nodrošina šāviena virzību uz leju.

Koku ciršana pilsētā
Jelgavas pilsētas pašvaldībā koku ciršanu ārpus meža regulē 2012. gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 12-31 “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Jelgavas pilsētā”.
“Pilsētsaimniecība” organizē koku apsaimniekošanu publiskajās teritorijās – parkos, skvēros, ielu malās, apgaismojuma zonās un citās pašvaldības pārziņā esošās vietās, nodrošina koku kopšanu un zaļās zonas atjaunošanu, kā arī Iestāde izvērtē koku ciršanas nepieciešamību īpaši gadījumos, kad koki ir bīstami vai nevēlami.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” ir gadījumi, kad koku ciršanai pašvaldības atļauja nav nepieciešama. Šie izņēmumi ļauj atvieglot procesu un samazināt administratīvo slogu.
Gadījumi, kad atļauja nav nepieciešama:
-
Augļkoki, piemēram, ābeles, ķirši, plūmes, bumbieres;
-
Koki ar nelielu celma caurmēru, ja celma diametrs pie zemes nepārsniedz 20 cm;
-
Ārkārtējās situācijas, ja koks apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, un pirms darbu veikšanas ir veikta fotofiksācija un pašvaldība ir informēta.
Savukārt privātpersonām un juridiskām personām, kas vēlas nocirst savā zemē augošu koku, nepieciešams iesniegt Jelgavas valstspilsētas Būvvaldei iesniegumu, norādot ciršanas iemeslu un koka atrašanās vietu.
Mežs – rekreācijas vieta iedzīvotājiem
Mežs ir vieta, kur var atpūsties, doties pārgājienos, piknikot un pastaigāt ar mājdzīvniekiem. Lai saglabātu pilsētas mežus tīrus un drošus visiem, lūdzam ievērot šādus noteikumus:
Transportlīdzekļi mežā
Ar motorizētiem transporta līdzekļiem – automašīnām, kvadricikliem, motocikliem, mopēdiem, motorolleriem, elektroskūteriem, elektro motorolleriem u. c. – mežā pārvietoties nav atļauts, izņemot īpaši norādītās teritorijās.
Ugunskura kurināšana
Jelgavas pilsētas publiskajā teritorijā ugunskura kurināšana ir aizliegta; par pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Pilsētā ir viena speciāli aprīkota publiska piknika vieta – Driksas krastmalā, Uzvaras ielā 69.
Atkritumi
Atnākot uz mežu, ievēro principu: “Ko atnesi, to aiznesi.” Tas nozīmē, ka visu atkritumu, iepakojumu un citus priekšmetus, ko līdzi nesat, jāņem līdzi atpakaļ un jāizmet paredzētajās atkritumu tvertnēs. Tā mēs saglabājam mežu tīru, dabas daudzveidību un nodrošinām drošu vidi visiem apmeklētājiem un dzīvniekiem.
Mājdzīvnieki:
-
Suņi drīkst atrasties zaļajā zonā un mežā tikai pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā, tādā attālumā, kādā dzīvnieka rīcību var kontrolēt;
-
Aizliegts atrasties ar suni bez pavadas publiskajā ārtelpā un Langervaldes mežā (teritorijā, kas robežojas ar Strautu ceļu, Veco ceļu un Rogu ceļu), izņemot suņu pastaigu laukumus un īpaši atļautās vietās mežā
-
Īpašniekam vai turētājam jāuzņemas atbildība par dzīvnieka uzvedību, lai tas netraucētu vidi un citus cilvēkus.











