Skandināvu pieredze zaļo zonu un lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanā

Skandināvijas pilsētas ir paraugs ilgtspējīgai, zaļai un sociāli atbildīgai komunālajai apsaimniekošanai. Jelgavas pašvaldības pārstāvji apmeklēja Zviedrijas pilsētu Malmi un Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, kur tika apskatīti vairāk nekā 20 dažādi ilgtspējīgas lietusūdeņu apsaimniekošanas objekti.

Objekti pārstāvēja dažādus laika posmus – no risinājumiem, kas ieviesti pirms 20 gadiem, līdz jaunākajiem projektiem, kas šobrīd tiek plānoti vai jau realizēti. Galvenais uzsvars visos risinājumos bija uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, dabas integrāciju pilsētvidē un resursu racionālu izmantošanu.

Lietus ūdeņu apsaimniekošana

Ilgtspējīga lietusūdeņu apsaimniekošana ir viena no nozīmīgākajām klimata pārmaiņu pielāgošanās tēmām. Malmē un Kopenhāgenā lietusūdeņu novadīšana tiek organizēta, priekšroku dodot dabiskām infiltrācijas un uzkrāšanas vietām, nevis tradicionālajām notekcaurulēm. Lietus ūdens no jumtiem tiek savākts un novadīts uz iekšpagalmu zaļajām zonām, daļa tiek aizturēta uz zaļajiem jumtiem, bet ūdens no brauktuvēm tiek novirzīts ielu nomalēm un dobēm. Tikai pārpalikums nonāk kopējā novadīšanas sistēmā vai pārplūdes vietās. Šāda pieeja samazina nepieciešamību pēc lielas guliju skaita, atslogo ielu kanalizācijas tīklu un ļauj tajā nonākt tikai tam ūdens daudzumam, kas nav uzsūcies augos vai gruntī. Rezultātā tiek mazināts ielu applūšanas risks un vienlaikus bagātināta pilsētas vide.

Praktiskie risinājumi:

• • Teknes un reljefa slīpumi tiek plānoti tā, lai ūdens plūstu uz zaļajām zonām ar akumulācijas spējām. Lietusūdens tiek izmantots kā resurss, kas mitrina augsni, uztur augus un veicina dabisko ekosistēmu atjaunošanos. Reljefa formas – nelielas ieplakas, nogāzes, pakāpieni – rada gan vizuālu, gan funkcionālu daudzveidību.

  • Lietusdārzi un kanāli tiek integrēti dažādās vietās – no ielu sadalošajām joslām līdz pagalmiem. Tie aprīkoti ar filtrācijas un aerācijas sistēmām, kas novērš ūdens stagnāciju un uzlabo tā kvalitāti. resurss, kas mitrina augsni, uztur augus un veicina dabisko ekosistēmu atjaunošanos. Plūsmu veidošana pēc reljefa ļauj izveidot dabiskus ūdens tecējumus, piemēram, nelielas ieplakas, bedres, nogāzes un pakāpienus, kas papildus piešķir pilsētvidē vizuālu un funkcionālu daudzveidību.

  • Sausuma periodos lietusūdens tiek izmantots apstādījumu, pļavu, dobju un koku laistīšanai, samazinot dzeramā ūdens patēriņu un veicinot zaļās infrastruktūras noturību pat sausās vasarās. Ūdens kļūst par aktīvu pilsētvides elementu, ne tikai problēmu, kas jānovada.

  Informatīvās plāksnes sabiedrībai skaidro ūdens savākšanas principus un zaļo zonu nozīmi, veicinot izpratni un līdzdalību pilsētvides attīstībā.

Lietus ūdens novades sistēmu līmeņi

Skandināvu pieredze iezīmē trīs pakāpju principu, kas paredz  ciešu sadarbību starp ainavu arhitektiem, inženieriem un infrastruktūras speciālistiem, lai sistēmas būtu gan funkcionālas, gan estētiski pievilcīgas. Mērķis ir izmantot nogāzes, ieplakas, laipas, pakāpienus, ļaujot ūdenim dabiski tecēt pa virszemi.

• • 1. līmenis – primārā savākšana:zonas, kas uzņem un absorbē nelielu ūdens apjomu (zaļie jumti, zaļās sienas, zaļās joslas starp brauktuvi un ietvi, dobes, caurlaidīgi segumi). Daļa ūdens iztvaiko vai uzsūcas augos, un tikai pārpalikums tiek novadīts tālāk sistēmā.

  • 2. līmenis – starpposma savākšana:ūdens uztvērēji zaļajās zonās, segtie cauruļvadi, kanāli un grāvji, kas spēj akumulēt un novadīt ikdienišķu lietus apjomu un uztver 1. pakāpes lieko ūdeni un aizvadīt to tālāk uz lielāka tilpuma akumulācijas zonu.

  • 3. līmenis – lielo plūdu savākšana:sistēmas, kas uzņem intensīvu lietusgāžu ūdeni un spēj to akumulēt 1–2 dienās. Šajā līmenī tiek iesaistītas plašākas teritorijas – rotaļu laukumi, sporta laukumi, atpūtas zonas, amfiteātri, kur īslaicīga applūšana netraucē, bet dod iespēju mazināt infrastruktūras noslodzi.

Zaļā infrastruktūra un dabas elementi

Zaļās zonas Malmē un Kopenhāgenā tiek uzturētas dabiskākā, mazāk formālā veidā, uzsverot funkcionalitāti un bioloģisko daudzveidību.

• • Pļavas tiek pļautas dažādos augstumos vai tikai vienu reizi gadā, kas veicina augu, putnu un kukaiņu daudzveidību, saglabā augsnes struktūru un uzlabo ūdens iesūkšanos.

  • Apstādījumi veidoti no vietējām sugām, tostarp ārstniecības augiem un tipiskām pļavu puķēm. Tas samazina uzturēšanas izmaksas, jo augi ir pielāgoti vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un reti prasa papildu laistīšanu vai mēslošanu.

  • Koku izvēle: tiek veicināta sugu daudzveidība, lai izvairītos no slimību riskiem, kas rodas, stādot tikai vienas sugas kokus.

   

Publiskā telpa un ielu risinājumi

• • Segumi tiek kombinēti – daļa aiztur plūsmu, daļa veicina infiltrāciju, novadot ūdeni uz akumulācijas zonām.

  • Zaļās joslas starp brauktuvēm un ietvēm ar pazeminājumiem savāc ūdeni un uztur augsni mitrā stāvoklī.

  • Renes un teknes izbūvētas tā, lai ūdens plūstu pakāpeniski, nevis nekavējoties cauruļvados, tādējādi samazinot infrastruktūras noslodzi un vienlaikus radot vizuāli pievilcīgas ūdens straumes.

  • Prioritāte ir cilvēkiem, nevis automašīnām. Publiskā telpa pielāgota gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.

Zaļie jumti un sienas

Malmē un Kopenhāgenā plaši izplatīti zaļie jumti – tie tiek ierīkoti gan uz lielveikaliem, gan uz pieturvietām, konteineriem.

• Regulējums un plānošana: jaunbūvēs tiek noteikts obligāts procentuālais īpatsvars zaļo risinājumu ieviešanai. Tas nozīmē, ka katrai jaunai ēkai vai infrastruktūras objektam jāiekļauj daļa zaļās zonas – jumti, sienas vai apzaļumotas terases.

• Zaļās sienas: tās tiek veidotas no speciālām šūnām, kur augi ilgtermiņā spēj iesakņoties un izdzīvot. Šīs sienas ir aprīkotas ar apūdeņošanas sistēmām, kas nodrošina optimālu mitruma līmeni augiem, regulē temperatūru un mitrumu, uzlabo gaisa kvalitāti un absorbē daļu lietus ūdens, kas samazina infrastruktūras noslodzi.

Pagalmi un dzīvojamā vide

Dzīvojamie pagalmi tiek plānoti kā daudzfunkcionālas kopienas telpas:

• Integrēti veloturētāji, siltumnīcas, kopdārzi, rotaļu un atpūtas laukumi.

• Paredzētas vietas lietusūdeņu uzkrāšanai. Šajās vietās ūdens tiek izmantots gan kā funkcionāls resurss (apūdeņošanai un tehniskām vajadzībām), gan rotaļu elements bērniem – peļķes un nelielas ūdenstilpnes kļūst par iespēju bērniem droši spēlēties un izzināt dabas procesus.

Mūsdienīga pieeja – lietusūdens apsaimniekošana nav tikai inženiertehnisks uzdevums, bet nozīmīga pilsētas dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Ūdens tiek dabiski integrēts visos līmeņos – no pagalmiem līdz plašām parku teritorijām, veidojot harmonisku saikni starp cilvēku un vidi. Zaļā infrastruktūra tiek uztverta kā vērtīgs resurss, kas vienlaikus stiprina pilsētas klimata noturību un uzlabo iedzīvotāju labsajūtu. Ūdens zonas tiek uztvertas kā kopīgs labums – vieta rekreācijai, mācībām un sadarbībai starp cilvēkiem un dabu, kas veido pievilcīgu un ilgtspējīgu pilsētvidi. Šāda pieeja stiprina pilsētas klimata noturību, uzlabo iedzīvotāju labsajūtu un veido estētiski pievilcīgu, ilgtspējīgu un cilvēkam draudzīgu vidi.

Projekts īstenots Zemgales plānošanas reģiona sadarbībā ar SIA “CLEANTECH HUB”, projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.